Neraugoties uz "apņemšanos" un Eiropas direktīvu, kas paredz, ka visās savienības dalībvalstīs jābūt iedzīvinātai krīzes apziņošanas sistēmai, Latvijā joprojām nedarbojas t.s. šūnu apraide. Plūdu krīze, šovasar Latviju negaidīti pārsteigusī postošā krusa un – galu galā – draudpilnā nelegālo robežšķērsotāju situācija Latvijas pierobežā – tie ir tikai daži gadījumi, kad operatīva agrīnā iedzīvotāju brīdināšana būtu bijusi noderīga. Direktīva paredzēja, ka sistēmai jāsāk darboties 2022. gada 21. jūnijā. Šodien, vairāk nekā 11 000 stundu vēlāk, krīzes apziņošanas sistēma ne tuvu nav ieviesta.
Politiskā inerce
Iekšlietu ministrijas (IeM) tīmekļvietnē varam lasīt kādreizējā ministra Sanda Ģirģena apņemšanos sakārtot trauksmes apziņošanas jautājumu. Ministru uzvārdu rinda, kuri šajā jautājumā izcēlušies ar bezdarbību, ir Ģirģens, Golubeva, Eklons, Kučinskis. Jaunajā Ministru kabinetā iekšlietu sektoru atkal vadošais ministrs Kozlovskis saņem "dāvanā" tieši milzīgo kavēšanos, un tikai no viņa šobrīd atkarīgs, vai šūnu apraide izvirzīsies prioritāšu saraksta "top" pozīcijā līdzās žoga izbūvei uz austrumu robežas. Te jāpiebilst, ka vēl ministram Kozlovskim pirmajā IeM vadības ciklā tika gatavots dokuments "Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība", kas gan vairāk tika veidots trauksmes sirēnu darbības nodrošināšanai, – vismaz tēma ministram nebūs pilnīgi sveša. Varam arī cerēt, ka gan Eiropas direktīvas nepildīšanas reputācijas risks, sankcijas, gan arī starptautisko partneru spiediens liks sasparoties ministrijai un tās atbildīgajām struktūrām.
Pagājušajā gadā, iedzīvinot visaptverošas valsts aizsardzības konceptu, militāro mācību "Namejs 2022 / AMEX 2022" laikā tika mēģināts novērtēt spēju valstī maksimāli ātri izziņot kādu krīzes apziņošanas vēsti. Tā kā moderna un operatīva risinājuma nebija, telekomunikāciju operatoriem nācās sūtīt SMS Latvijas iedzīvotājiem. Pilnībā šis uzdevums prasīja vairāk nekā diennakti. Vairākas nedēļas turpinās un līdz pat 2. oktobrim valstī rit Nacionālo bruņoto spēku organizētās valsts aizsardzības mācības "Namejs 2023". Arī šogad kritiski svarīga būtu savlaicīga un precīza, lokāli izplatīta informācija iedzīvotājiem, taču sistēmas nav un mācību norises informācija izplatās ar mediju starpniecību un sociālo mediju platformu vidē, kur bieži aizslīd garām vistiešākajai auditorijai, cilvēkiem, kuru dienas gaitas ietekmēs militārās tehnikas plūsma vai Latvijas un NATO valstu karavīri turpat pagastā.
Tolaik sabiedrisko mediju portālā LSM skaidroju gan to, ko nozīmē šūnu apraide, gan arī izvērtēju, kādas prognozes ir jauno pakalpojumu saņemt iespējami drīz. Ministrijas optimistiskā aplēse bija – šī gada vasarā.
Ilgais iepirkums
"Šūnu apraides sistēmas tehnisko ieviešanu īsteno Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Šogad ir pabeigta sistēmas ieviešanas izpēte, kā arī pārrunās ar Latvijas mobilo sakaru operatoriem ir panākta vienota izpratne par sistēmas arhitektūru un sadarbības kārtību.
Patlaban procesā ir izsludinātā publiskā iepirkuma procedūra "Agrīnās brīdināšanas sistēmas (ABS+) izveide un uzturēšana uz 4 gadiem", tiek izvērtēti pretendentu iesniegtie pirmās kārtas dokumenti. Pēc pirmās kārtas noslēgšanas plānots izsludināt iepirkuma otro kārtu. Procedūras veiksmīgas norises gadījumā šī gada nogalē plānots noslēgt līgumu ar darbu izpildītāju.
Sistēmai ir izvirzītas augstas pieejamības prasības. Tostarp paredzēta integrācija ar triju mobilo sakaru operatoru infrastruktūru. Sistēmas darbības uzsākšana paredzēta 2024. gada otrajā pusē," tā sākotnēji uz jautājumu par progresu šūnu apraides ieviešanā informēja IeM Informācijas centrā (IC).
Vēl šī gada sākumā IeM lepojās ar Saeimā atbalstītiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma grozījumiem, kas cita starpā paredz, ka mobilo sakaru operatoriem būs jānodrošina savu elektronisko sakaru tīklu "savietojamība un sadarbspēja" ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu. Neoficiāli telekomunikāciju operatori pauda neizpratni par to, cik maz valsts skaidrojusi šī procesa izmaksu slogu uz telekomunikāciju operatoriem.
Šūnu apraide ļauj katastrofu vai militāru apdraudējumu gadījumos dažu minūšu laikā ar mobilā tālruņa starpniecību apziņot iedzīvotājus par notikušo un nepieciešamo rīcību.
Tā ir tehnoloģija, kas apvieno divus nozīmīgus agrīnās brīdināšanas sistēmas elementus – brīdināšanu un informēšanu. Izmantojot šūnu apraidi, personas, kuras atradīsies apdraudētajā teritorijā, vienlaikus tiks informētas par apdraudējumu un saņems savos mobilajos telefonos informāciju par ieteicamo rīcību neatkarīgi no apdraudējuma skartās teritorijas lieluma un mobilo telefonu jeb abonentu daudzuma konkrētajā teritorijā.
Lēnais process
"Šūnu apraides sistēmas iepirkuma gaitā saskaramies ar vairākiem izaicinājumiem. Ieviešamais risinājums ir valsts mērogā un klasificējams kā kritiskā infrastruktūra, kā rezultātā gan tehniskā specifikācija, gan pretendenti ir saskaņojami ar drošības iestādēm. Ņemot vērā, ka atsevišķi pretendenti ir reģistrēti ārzemēs un ka sistēmas ieviešana pēc būtības ir saistīta ar kritiskās infrastruktūras izbūvi, esošajos ģeopolitiskajos apstākļos iepirkuma ietvaros rūpīgi izvērtējam pretendentus. Diemžēl šādi pirmšķietami vienkārši uzdevumi prasa laiku un paildzina kopējo iepirkuma procedūras norisi," stāsta IeM Informācijas centrā.
"Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centra vajadzībām finansējums šūnu apraides sistēmas izbūvei ir ieskicēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, kas šobrīd vēl nav pieejami. Attiecīgi Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs vēl nevar uzņemties finansiālās saistības. Tādēļ esam orientēti uz izsvērtu, nevis sasteigtu lēmumu pieņemšanu veiksmīgas procedūras nodrošināšanai."
Lai arī man ir neliels priekšstats par darbību tempu valsts pārvaldē kopumā, vienmēr bija šķitis, ka IeM spēj mobilizēt pārējos partnerus, lai svarīgus jautājumus atrisinātu nevis birokrātiski un ierēdnieciski, bet pēc būtības. Nākas secināt, ka šim vitāli svarīgajam risinājumam ministri un parlamentārie sekretāri pievērsušies klaji vieglprātīgi.
IeM Informācijas centrs uzsver, ka sistēmas ieviešanai veido tehnisko specifikāciju, kā piemēru pārņemot Eiropas Savienības dalībvalstu un Norvēģijas pieredzi un labāko praksi saistībā ar jaunākajiem un modernākajiem šūnu apraides sistēmas risinājumiem.
"Sistēma tiek paredzēta ar skatu uz nākotni, iestrādājot jau darbam gatavus daudzkanālu risinājumus, kas turpmāk ļaus Latvijai pēc nepieciešamības papildināt sistēmu ar papildu funkcionalitāti," skaidro IeM IC.
Cerību stars
Šūnu apraide tika standartizēta vēl agrīnajos 2G telekomunikāciju ēras gados. 2020. gadā Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC), kura atrodas tepat Rīgā, izstrādāja norādījumus, kā novērtēt sabiedrības agrīnās un krīzes brīdināšanas sistēmu efektivitāti. Būtu sistēma – mēs varētu to detalizēti aplūkot un analizēt tās atbilstību sagatavotajām vadlīnijām.
Karš Ukrainā, kur Krievija nodevīgi uzbrūk civiliedzīvotāju pārpildītiem tirdzniecības centriem, teātriem, skolām un veselības iestādēm, ir skaļākais trauksmes zvans, lai sistēmu, kas operatīvi ziņo par krīzes situāciju, ieviestu ikvienā brīvā valstī, kas robežojas ar Moskovijas terorzemi. Eiropas kopējā izpratne šajā jautājumā ir, un virknē valstu šūnu apraide ieviesta krietni pirms Latvijas un pirms "galējā direktīvas termiņa".
Ministram un valdībai kopumā skaļi jāpieprasa finansējums šai vajadzībai, jāsteidzina iepirkuma procedūras un jāatgādina mums par to, ka šodien ātra un precīza informācija ir nacionālās drošības kapitāls. Ļoti ceru, ka 2024. gadā man nebūs jāveido kārtējais publicistikas materiāls, bet mēs visi savos tālruņos saņemsim tādas šūnu apraides ziņas, kuras nomierinās...
Bet, iespējams, jau šobrīd "šūnu apraide" ir tēma, kurai veltīt pēcpusdienu "Delfi" raidījuma "Kāpēc" studijā.
