Krievija "aktīvi un pastāvīgi" traucē Rumānijas teritoriālajos ūdeņos esošo kuģu GPS sakarus, kas rada sadursmju risku, un Rumānijai un NATO ir jāsagatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar Krieviju, uzskata Rumānijas armijas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Daniels Petresku.
Viņš norādīja, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir būtiski destabilizējis Melnās jūras reģionu, vēstīja interneta laikraksts "Romania Journal".
"Mēs šobrīd neredzam šī kara beigas, un, lai gan mēs apbrīnojam Ukrainas sabiedrības izturību, saskaroties ar Krievijas uzbrukumiem, mums ir arī jāsagatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar Krievijas Federācijas režīmu," projekta "Euroatlantic Center for Resilience" organizētā forumā Bukarestē sacīja sacīja Petresku.
Viņš brīdināja, ka visu laiku pastāv risks, ka pie NATO robežas var izcelties incidenti, jo droni un raķetes var noklīst no iecerētā kursa. "Rumānijas infrastruktūrai vai komerciālajiem kuģiem [Rumānijas] teritoriālajos ūdeņos var trāpīt netīšām," viņš piebilda.
Vēl viens apdraudējums ir dreifējošās jūras mīnas Melnajā jūrā, uzsvēra Rumānijas armijas vadītājs.
Krievija gatavojas ilgam karam
Tam, ka Krievija arvien gatavojas ilgam karam ar Ukrainu, šorīt intervijā TV3 pauda arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, vērtējot stāvokli frontē.
Rostoks atzīmēja, ka Krievija kāpina artilērijas munīcijas un tanku ražošanu, un viņiem diemžēl "daudz kas sanāk". Tāpat Krievijas rīcībā joprojām ir gana lieli naudas līdzekļi, kas ļauj gan daļēji apiet sankcijas savas militārās rūpniecības atbalstīšanai, gan arī iepirkt munīciju uzbrukumiem.
Vienlaikus ekspertam nav bažu, ka Rietumu valstīs varētu iestāties "kara nogurums". Viņaprāt, tādu pašlaik īsti nemana, cita lieta gan esot jautājums, vai Rietumu sniegtais atbalsts būs pietiekami liels, lai ukraiņiem izdotos atkarot savas teritorijas.
Eksperta skatījumā, lielākais risks Rietumu atbalsta Ukrainai kontekstā ir gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums.
Rostoks konstatēja, ka Ukraina šīs vasaras pretuzbrukumā nav sasniegusi tik lielus mērķus, uz kādiem sākotnēji cerēja. Arī pašlaik ekspertiem neesot vienprātības, vai Ukrainai izdosies vai neizdosies šogad pārraut Krievijas aizsardzības līnijas - gan tāpēc, ka Krievija ir pamatīgi nocietinājusies, gan tāpēc, ka Ukrainai nav iedots viss nepieciešamais bruņojums labāku sekmju sasniegšanai.
Līdz ar to pašlaik tāda īsta aizsardzības līniju pārrāvuma neesot, turklāt izskatoties, ka Krievija zaudējumu vietās paspēj no jauna nocietināties, neskatoties uz visām viņu problēmām un lielajiem zaudējumiem.
Pēc eksperta vārdiem, Ukraina turpina savu taktisku - ar nelielām kaujas vienībām cenšas "nograuzt" krievu aizsardzību. Lielākai pretuzbrukuma jaudai viņiem būtu vienkopus jāsapulcē lielāki spēki, bet tad savukārt parādītos risks, ka šādi grupējumi tiktu intensīvi bombardēti un "slapja vieta pāri nepaliks".
Rostoks atzina, ka gaidāmajā ziemā ir liels risks, ka Krievija atsāks Ukrainas enerģētikas infrastruktūras bombardēšanu. Šo uzbrukumu jaudu pašlaik esot grūti vērtēt, jo grūti lēst, cik lielā mērā krievi spējuši atjaunot raķešu un uzbrukuma dronu krājumus, taču ukraiņiem salīdzinājumā ar pērno gadu ir labākas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
